Ieteikumi apbalvojumu sistēmas ieviešanai

Pirmais un svarīgākais, kas mums jāapzinās, ka apbalvojums ir tas, ko pats bērns uzskata par motivējošu, nevis tas, ko mēs uzskatām par bērnam vajadzīgu un patīkamu. Mēģinot noskaidrot, ko vēlas bērns, vajadzētu atcerēties, ka apbalvojumam ne vienmēr ir jābūt lietai, rotaļlietai vai mantai. Par apbalvojumu var kļūt arī kaut kas abstrakts, piemēram, jūsu laiks vai kāda privilēģija, vēlāka gulētiešana, ilgāks laiks pie datora vai TV. Izvērtējot apbalvojumu, jāņem vērā, vai jūs to varat atļauties naudas vai laika ziņā, kā arī tam ir jāsakrīt ar jūsu vērtību sistēmu. Ja saldumi ģimenē nav vēlami, tad tos nevajadzētu noteikt, kā iespējamo balvu. Izvēlieties tādu apbalvojumu, no kura ir vēl papildu ieguvumi. Piemēram, dodoties uz parku, papildu ieguvums ir bērnam dotā iespēja pakustēties. Ļoti svarīgi ir bērnam apzināties, ka gūtā balva ir viņa nopelnītais apbalvojums par viņa vēlamo rīcību. Tāpēc balva vienmēr jāpavada arkādiem pavadvārdiem, piemēram: “Tu biji malacis, ka veikalā gāji man blakus un runāji klusu pie sevis”. Tas labāk sekmēs šādu vēlamu uzvedību, nekā vienkārši pasakot: “Malacis!”.

Uzvedības koriģēšanai ir ieteicams ievērot proporcionalitāti, lai nebūtu tā, ka bērns padodas un zaudē motivāciju pāris mazu kļūdu dēļ. Tāpēc par mazākiem sasniegumiem pasniedz mazākas balviņas, bet par lielākiem — lielākas balvas.

Lai vēlamajai uzvedībai būtu redzama jēga, ir svarīgi balvu iedot uzreiz. Bet ja gadās tā, ka pelnīto apbalvojumu nevarat sniegt uzreiz, tad pacentieties to neizmirst un pēc iespējas ātrāk atcerieties balvu iedot. Tikpat svarīgi ir nepiekāpties un nedot balvu tad, ja noteiktais mērķis nav sasniegts. Lai gan reizēm ir grūti noturēties, jo īpaši tad, ja bērns ir ļoti nobēdājies vai dusmīgs, piekāpšanās nozīmē, ka esat atbalstījis nevēlamo rīcību. Dažreiz vecāki piekāpjas, domājot, ka vienu reizīti jau var un nekas traks jau nenotiks, patiesībā, diemžēl tieši šī gadījuma rakstura piekāpšanās ir vislielākais atbalsts bērna nevēlamajai uzvedībai. Ja vecākiem ir bijis paradums reizēm piekāpties nevēlamās uzvedības priekšā, bet vecāki pārtrauc tā darīt un vairs nepiekāpjas, nevēlamā uzvedība var turpināties un pat pasliktināties, kamēr bērns jūs pārbauda — varbūt sliktā uzvedība šoreiz izdosies. Tomēr, ja jums ir stingra nostāja un jūs nekādi nesekmējat nevēlamo uzvedību, ar laiku tā pazūd. Šādos gadījumus var nostrādāt apzināta uzmanības nepievēršana — nekādi nereaģējot uz nevēlamo uzvedību. Esiet atzīmējiet, ka uzmanību nepievēršat nevēlamajai uzvedībai, nevis bērnam. Tiklīdz bērna uzvedība ir laba un vēlama, pievērsiet bērnam pozitīvu uzmanību. Lai Jums izdodas!

Šī informācija ir sagatavota atsaucoties uz Latvijas Autisma apvienības publicēto materiālu, kurš ņemts no bezmaksas aplikācijas “Let’s Go!